Arhitektūra

Alberta iela ir Rīgas jūgendstila pērle – tās visā garumā izvietotas krāšņas, vēsturiskas “Art Nouveau” stila ēkas. Katrs no tās namiem ir neatkārtojams 20.gs. būvniecības sasniegums, turklāt tās apbūve noritējusi diezgan īsā laikā – no 1901.līdz 1908.gadam. Astoņi no ne pārāk garajā ieliņā atrodamajiem namiem atzīti par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem.

Rīgas Baltais nams – Latvijas Nacionālā opera un balets Aspazijas bulvārī darbojas jau kopš 1923. gada. Sezonas laikā, kas norisinās no septembra līdz pat maija beigām, tiek iestudētas vidēji sešas jaunas izrādes, saglabājot līdzsvaru starp operas un baleta žanru. Pavisam vienas sezonas ietvaros tiek rādītas vairāk nekā 200 izrādes un atskaņoti vairāki simfoniskie un kamermūzikas koncerti.

Viens no Rīgas jūgendstila krāšņākajiem paraugiem ir Mihaila Eiznešteina projektētā ēka pilsētas jūgendstila kvartālā “Klusais centrs”, Strēlnieku ielā 4a.

Rīgas vēsturiskajā apbūvē būtiska loma ir jūgendstila arhitektūrai, kas pārsvarā koncentrējusies pilsētas kvartālā, ko dēvē par “Kluso centru” un kas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no Vecrīgas. Tas ir krāšņs vēstures vaibsts Rīgas sejā.

Jau vairāk nekā septiņsimt gadu Daugavas krastā slejas Rīgas pils. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt izpostīta, pārdzīvojusi neskaitāmus valdniekus un karus. Mūsdienās Rīgas pils ziemeļu daļa ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence.

Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Baltijas reģionā, kas sevī apvieno romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes. Šodien katedrālē līdz ar dievkalpojumiem norisinās vietējo un ārvalstu mūziķu koncerti.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris dibināts 1883. gadā un ir Latvijas vecākais joprojām funkcionējošais profesionālais teātris un vecākais krievu profesionālais teātris ārpus Krievijas. Tā kā Čehova teātris atrodoties pašā Vecrīgas sirdī, to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, tāpat tas arī tiek uzskatīts par pilsētas kultūrvēsturisko pērli, tādēļ nereti atrodams dažādos tūristu ceļvežos. Teātris tika pilnībā rekonstruēts 2010. gadā, un šodien tas ir viens no vislabāk aprīkotajiem teātriem Baltijā.

Melngalvju nams atrodas pašā Vecrīgas sirdī pie Rātslaukuma, veroties iepretim Rīgas domei. Namu ļoti pelnīti dēvē par grandiozu un karalisku un tas noteikti ir jāredz ikvienam pilsētas viesim.

Kvalitatīvs autorkino, art house filmas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem, kas guvušas atsaucību pasaules kinofestivālos, ir kino "Splendid Palace" piedāvājuma pamatā.

Latvijas Nacionālā teātra repertuārā pamatvērtība tiek pievērsta oriģināldramaturģijai.

Iepretim Vecrīgai Daugavas kreisajā krastā paceļas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Šī ir viena no vērienīgākajām kultūras būvēm atjaunotās Latvijas vēsturē. Bibliotēkas jaunā ēka tika atklāta 2014. gada augustā, to projektējis pasaulē atzītais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts.

Pārdaugavā reanimēts restaurētu koka ēku kvartāls – unikāls XIX gadsimta koka arhitektūras mantojums. Draugu un domubiedru kopa darbojas, lai saglabātu kvartāla vēsturisko sajūtu un piešķirtu tam XXI gadsimta dinamiku. Nami aicina apmeklētājus baudīt Latvijas un Eiropas dizainu, savukārt iekšpagalmos notiek gadatirgi, mākslas izstādes un radošās darbnīcas, bet īpašs kvartāla akcents ir žigulīši, kas pārceļ pagātnē.

Līvu laukumā pretī Lielajai Ģildei uz kādas ēkas stūra tornīšiem stāv varā kalti kaķi, uzmetuši kūkumu, saslējuši astes un it kā sastinguši pirms izšķirošā lēciena. Pateicoties šiem minčiem šī māja tikusi arī pie sava nosaukuma – tas ir slavenais un savdabīgais Kaķu nams, kam kādreiz bijusi īsta skandālista slava un tas savulaik izraisījis pat tiesas prāvu. Patlaban kaķi ne tikai tup uz ēkas jumta, bet arī iemitinājušies tās apakšstāvā.

Pats vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss saglabājies vēl no 15. gadsimta. Cieši kopā saspiedušos trīs namus jau senos laikos dēvēja par Trīs brāļiem – leģenda vēsta, ka tos tiešām uzcēluši vienas ģimenes vīrieši. Vairākus gadsimtus vecajās celtnēs mūsdienās iekārtots Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības centrs.

Konventa sēta atrodas senākajā pilsētas daļā. Sākotnēji šajā vietā bijusi 13. gadsimtā celtā Zobenbrāļu ordeņa pils, kas sagrauta jau tā paša gadsimta beigās. Konventa sētas nosaukums cēlies no Svētā Gara konventa, kas te iemitinājās 14. gadsimtā.

Zviedru vārti ir vienīgie no astoņiem vārtiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz mūsdienām.

Pašā Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma atrodas arhitektūras piemineklis „Mazā ģilde”. Nams celts pēc izcilā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Tā pamatakmens likts 1864. gadā un kā liecina hronika - Mazā Ģilde tika atklāta 1888. gadā.

Vecrīgu no vienas puses noslēdz Jēkaba kazarmas – ēku komplekss, kas veido Torņa ielas vienu pusi. Vēsturiskajās ēkās mūsdienās mājo gan kafejnīcas un restorāni, gan skaistumkopšanas saloni un tūrisma aģentūras.

Lielā Ģilde - viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, kuras pirmsākumi tās vēsturiskajā daļā iesniedzas tālajā 14.gadsimta pirmajā pusē. Lielā Ģilde vēsturiski allaž bijusi atvērta kultūras, sabiedriskajiem un saviesīgajiem pasākumiem.

Viens no Rīgas nocietinājuma torņiem, kas sākotnēji saukts par Smilšu torni un datēts ar 1330.gadu.

VEF Kultūras pils ir viena no interesantākajām pasākumu vietām ārpus Rīgas centra – ēka celta 1960.gadā kā kultūras centrs un sekmīgi pilda šīs funkcijas, saglabājot vēsturiskās vērtības, bet vienlaikus meklējot arvien jaunas, radošas un mūsdienīgas formas kultūras un mākslas izpausmēm.

Latvijas Mākslas akadēmijas ēka ir nozīmīgs Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras un mākslas piemineklis.

Rīgas Latviešu biedrības namam ir pieci, bet pagalma pusē seši stāvi. Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma garā.

Pusstundas braucienā no Rīgas centra, pilsētas Ziemeļu daļā Vecmīlgrāvī slejas Latvijas mēroga arhitektūras piemineklis – kultūras pils Ziemeļblāzma, kuru ieskauj plašs 5ha liels parks.