Rīgas geto muzejs tika atklāts 2010.gadā. Tas atrodas Latgales apkaimē — pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā ebreju geto robežai. Nelieli koka nami, ar novecojušu, taču visai elegantu kokgriezumu, bruģētas līkumainas ieliņas un neatkārojama atmosfēra — tādi ir kvartāli, kuros kādreiz dzīvoja krievu tirgotāji un ebreji. Šobrīd uz šejieni bieži brauc cilvēki, kuri meklē savu senču kādreizējās dzīvesvietas. Rīgas geto teritorija ir unikāla — 60 gadu laikā tā praktiski nav mainījusies.
Muzeja ēka celta 19. gadsimta otrajā pusē, pirms kara tajā atradās noliktavas un zirgu stallis. Zeme muzeja teritorijā izlikta ar akmeņiem no geto ielām. Šeit atrodas memoriālā siena ar stendiem, kuros minēti vairāk nekā 70 tūkstošu Latvijas ebreju vārdi, kuri kļuva par holokausta upuriem, un ap 25 tūkstoši citu Eiropas valstu ebreji vārdi, kurus deportēja uz šejieni, lai iznīcinātu.
Muzejā pastāvīgi darbojas vairākas izstādes. Tās stāsta ne vien par Latvijas ebreju traģēdiju Otrā pasaules kara gados, bet arī par viņu pirmskara dzīvi, reliģiskajām tradīcijām, ieguldījumu cīņā par Latvijas neatkarību, nozīmi izglītībā un kultūrā. Šeit arī uzstādīti vairāki memoriālie objekti.
Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju dibinājusi reliģiskā biedrība "Šamir" ar Rīgas domes atbalstu. Šai vietai jākļūst atgādinājumam ne vien par briesmīgajiem notikumiem, kuri nekad nedrīkst atkārtoties, bet arī par izglītības un kultūras centru, tolerances un savstarpējās cieņas avotu. Tas nav nāves muzejs. Tas ir dzīvības muzejs.