Piemiņas vietas

Memoriāls ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad padomju režīms izsūtīja svešumā vairākus desmitus tūkstošus Latvijas pilsoņu. Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas ikdienā veido emocionālus skaņas un vibrācijas efektus, iekļaujoties Rīgas pilsētas vidē.

1941.gada 14.jūnijs bija liktenīgs vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar PSRS varas iestāžu lēmumu bez jebkādām tiesas prāvām viņi tika sadzīti lopu vagonos un no Torņakalna stacijas izvesti uz visattālākajiem Padomju Savienības nostūriem, kur bija nolemti badam, salam un nāvei gan skarbajos ceļa apstākļos, gan koncentrācijas nometnēs un mūža nometinājuma vietās.

Žaņa Lipkes memoriāls ir veltīts drosmīgam vīram, kurš Otrā pasaules kara laikā no nacistiem izglāba vairāk nekā 50 ebrejus, slēpjot tos savas mājas šķūnīša bunkurā. Memoriālā maksimāli mēģināts rekonstruēt vidi, kurā dzīvoja izglābtie. Aizraujoša ekspozīcija un ļoti interesanta arhitektūra.

Briesmīga liecība par Otrā pasaules kara laikā notikušajām zvērībām ir Rīgas Horālā sinagoga. Nebrīnieties, to neredzot. Tās nav. To – ar visiem cilvēkiem tajā – nodedzināja 1941. gada 4. jūlijā, kad Rīgu bija ieņēmusi vācu armija. Līdz Otrajam pasaules karam tā bija lielākā sinagoga Rīgā.

Biķernieku mežā atrodas lielākā nacisma terora upuru iznīcināšanas un apbedījuma vieta. Ansambļa centrā atrodas melna granīta kubs – simbolisks altāris, kura malās izkalti vārdi no Ījaba grāmatas: "Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!" Apkārt izvietotie tūkstoš akmeņi atgādina tradicionālos ebreju kapus.

Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā.

1960.gadā slēgto ebreju kapu vietu Latgales priekšpilsētā izveidoja par Komunistisko brigāžu parku, bet no 1990. gada šo vietu sauc par Vecajiem ebreju kapiem. Šīs apzaļumotās teritorijas platība ir 2,7 hektāri.