Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets.
Viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.
Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Ludolfa Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti.
Liberts pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē. 30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem.