Kārlis Dobrājs ir viens no latviešu glezniecības klasiķiem. Viņa māksliniecisko stilu raksturo akadēmiskā zīmējuma līnijas stingrība, akcents uz formu un apjomu, niansēts kolorīts. Savos darbos autors vienmēr ir uzsvēris figurālās glezniecības monumentalitāti, meistarīgi izceļot katra darba centrālo tēmu - sievietes tvirto augumu aktu gleznojumos, simbolisko nogatavojušos augļu un ziedu tēlojumu klusajās dabās, kā arī dabas ainavas majestātiskumu.
Mākslinieks 20. gs. 60. gadu sākumā absolvēja Jāņa Rozentāla Mākslas skolu, kam sekoja glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja pie tādiem ievērojamiem latviešu māksliniekiem kā Boriss Bērziņš un Edgars Iltners. Ar lielu aizrautību un interesi savas karjeras sākumā nodevās krāsu, anatomijas un vecmeistaru studijām. Savukārt par visliekāko iedvesmu un radošo paraugu Dobrājam ir vienmēr kalpojusi renesanses laika māksla, ko apliecina arī autora veidotās vecmeistaru darbu kopijas. Renesanses estētika un tās principi ir kalpojuši par stūrakmeņiem mākslinieka darbā, īpaši viņa uzmanību ideālām proporcijām, harmonijai un cilvēka ķermeņa cildinājumam.