Baznīca, kas tika iesvētīta 1895. gadā, ir viena no greznākajām un skaistākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā.
Projektu izstrādāja arhitekts J. F. Baumanis, vēlāk to pārstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts V. Lunskis. Baznīcas iekštelpu apdarei tika uzaicināti mākslinieks P. Zikovs un galdnieks M. Muravjovs.
Baznīca ir eklektisma stila krusta kupola būve, kurā izpaužas Maskavas 17. gadsimta arhitektūras iezīmes. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Kupola iekšpusē uz burām izvietoti P. Zikova gleznotie evaņģēlistu un apustuļu tēli. Sienas rotā ģeometriskas ornamentu joslas. Ikonostass risināts trīs stāvos un griezts no liepas koka.
Baznīcas galvenā rota ir dinamiskā sistēmā izkārtoti kupoli. Tās dominante ir četrstāvu zvanu tornis, kas noslēdzas ar slaidu piramidālu jumtu un sīpolveida kupolu un krustu. Baznīcas ārsienas rotā freskas.