Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā. Pārdzīvojusi padomju laikus kā planetārijs, tā atjaunota un atkal kļuvusi par sakrālo celtni, kurā regulāri notiek pareizticīgo dievkalpojumi.
Katedrāles svinīgā atklāšana notika 1884. gadā. Celtne neobizantiešu stilā bija tā laika visdārgākā ēka Rīgā, tās interjers bija ļoti grezns un mākslinieciski augstvērtīgs. Katedrālē atradās izcila senu ikonu kolekcija, dievnama sienas greznoja freskas bizantiešu stilā ar senkristiešu ornamentiem, kā arī labāko Pēterburgas Mākslas akadēmijas pedagogu un slavenā mākslinieka Vasilija Vereščagina gleznoti trīs ikonostasi.
Katedrāle pārdzīvoja padomju laikus, kad tajā atradās planetārijs un kafejnīca, tika restaurēta un no jauna iesvētīta 2000. gadā, atkal kļūstot par ikonisku sakrālo celtni. Katedrāles centrālo ikonostasu veido 33 ikonas, izpildītas Andreja Rubļova un Feofana Grieķa skolu tradīcijās. Dievnams saņēmis atpakaļ arī 12 savas agrākās ikonas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumiem un Rundāles pils.