Balti zilganā Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir pirmā jaunuzceltā mūra katoļu baznīca Rīgā (1785) pēc reformācijas ienākšanas Livonijā.
Par šīs baznīcas tapšanu jāpateicas Austrijas imperatoram Jozefam II. Klasicisma stilā celtā ēka tika veltīta Sāpju Dievmātei, kas simbolizēja apspiesto katoļticību Māras zemē.
No 1859. līdz 1860. gadam tika veikti baznīcas pārbūves darbi pēc arhitekta Johana Felsko plāna. Tās prezbitēriju pārcēla pretējā dienvidrietumu jeb Daugavmalas pusē, piebūvēja sakristeju, bet baznīcas fasādi pārveidoja pseidoromāņu stilā. 1895. gadā baznīcas rietumu pusē pēc Vilhelma Bokslafa projekta uzbūvēja astoņšķautnainu neorenesanses stila baptistēriju.