Mākslinieču Ingūnas Skujas-Breidenas un Melisas Skujas-Breidenas (Skuja Braden) radošais mantojums ir daudzveidīgs, un viņu aktuālās jaunrades trajektorijas iezīmē aizvien jaunus formveides meklējumus, eksperimentus ar materiāliem un tehnoloģiskajām iespējām, kā arī nekautrīgu un neapoloģētisku iesaistīšanos dialogā ar sociālpolitisko realitāti un kultūras naratīviem.
Izstāde skatāma muzeja pirmā stāva skatlogos, pazemes stāva izstāžu telpā un citur ekspozīcijā.
Par izstādi pašas mākslinieces saka: "Šī ekspozīcija ir pasaulei, kas ir zaudējusi veselo saprātu (vai tas kādreiz tai ir bijis?). Mēs labprāt pieņemam fragmentāciju, uzslāņojam barokālu stāstījumu, ģeopolitisku kritiku un absurdas mitoloģijas, sasaistot ekspozīciju vitrīnas gluži kā porcelāna pierādījuma dēli. Leda dzemdina gulbi, kamēr mūzikas lādīte maigi uzstāj: "Let it be." Bērzu birztala ietērpta augstās modes līķautā. Savvaļa postapokaliptiski defilē pa mēli. Orvela "Dzīvnieku ferma" piedzīvo Antropocēna uzlabojumus un kļūst par totēmu mulsinošajam mirstīgumam. Mūsu jaunākā izstāde ir kā šūpuļdziesma klimata šausmu laikā – mīts, kas sastopas ar mīmu. Augšā ir lejā, lejup ir augšup, un visapkārt ir porcelāna haoss – rūpīgi izkārtots, nedaudz ārprātīgs un pilnīgi mērķtiecīgs".