"Stabat Mater" ir viduslaiku sekvence, kura apraksta Jaunavas Marijas ciešanas, vērojot krustā sisto Jēzu. Džovanni Batista Pergolēzi "Stabat Mater" (1736) ir viens no skaistākajiem un visbiežāk izpildītajiem garīgās mūzikas skaņdarbiem, kurš sarakstīts soprānam, altam, stīgu kvartetam un basso continuo.
Komponists darbu sarakstījis 26 gadu vecumā, un tas ir plaši pazīstams ar savu emocionālo dziļumu, melodisko bagātību un harmonisko eleganci. Pergolēzi savu versiju komponēja kā aizstājēju senākam skaņdarbam, kuru baznīca izmantoja Gavēņa laikā. Skaņdarbs sastāv no 12 daļām – solo daļas mainās ar duetiem. Darbā apvienota dramatiskā izteiksmība un baroka mūzikai raksturīgā ornamentācija. Tas ir spilgts piemērs "Neapoles skolas" baznīcas mūzikai, kurā uzsvērts melodiskais lirisms.