Izstādes "Mata galā" tēma ir kustība un laiks, kas ir nenotverams un nefiksējams. Mirklis kā atskaites punkts, kas izšķir notikumu virzību, kur sekundes simtdaļās viss var kļūt savādāks.
Jaunākajā izstādē par izteiksmes dominanti kļuvusi plastiska līnija, ap kuru veidojas gleznu telpa. Kustību virpuļi un līniju mudžinājumi veido kontrastainus uzplaiksnījumus, kas var simbolizēt gan fiziskus, gan emocionālus procesus, veidojot priekštatu par savas pastāvēšanas īslaicīgumu. Zīmīga ir ēnas klātbūtne šķietami efemēriem objektiem, kas liecina par telpas klātbūtni. Glezniecības žests daudzos darbos kļuvis neparedzams, aicinot skatītāju pievērsties vissīkāko līniju izpētei. Darbi ir caurstrāvoti spriedzes pilnām mistiskām noskaņām, lielākā daļa darbības norisinās tumsā – tūlīt kaut kam ir jānotiek. Mārītes Guščikas tēlu pasaule ir vizuāli neatpazīstama, tomēr viņas radītā tēlainība ir tik vilinoša, ka šķiet, ka vēl mirklis iedziļināšanās un radīsies iespēja atpazīt kādu no zināmām pasaules matērijām.