Rīgas Doms ir viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Baltijas reģionā, kas sevī apvieno romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes. Šodien katedrālē līdz ar dievkalpojumiem norisinās vietējo un ārvalstu mūziķu koncerti.
Rīgas Doma pamatakmens ir likts 1211. gadā. Laika gaitā Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot to par baziliku. Tika paaugstināts arī tornis, ko viduslaikos vaiņagoja astoņstūru piramidāla smaile. Šis Doma tornis ir redzams vecākajā Rīgas attēlā, kas tika publicēts Sebastiāna Minstera grāmatā "Kosmogrāfija" (16. gs. vidus).
16. gadsimta beigās tika uzcelts jaunais tornis ar piramidālu smaili un divām galerijām. Šajā laikā uzstādītais torņa gailis ir pašlaik apskatāms katedrālē. 18. gadsimta beigās uzbūvēja jaunu barokālo torni.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgas Domā norisinājās restaurācijas darbi, kuru rezultātā baznīca ieguva savu pašreizējo veidolu.
Padomju laikā baznīca tika pielāgota koncertzāles vajadzībām.
Šodien, Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski-luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle, kā arī viena no galvenajām koncertu norises vietām Rīgā un visā Latvijā.